Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā.

Katastrofa 

Katastrofa irnotikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.

Atbilstoši radīto postījumu apjomam izšķir:

vietēja mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas.

reģionāla mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas.

valsts mēroga katastrofas – katastrofas radītie postījumi ietekmē visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu.

Pastāv divi katastrofu veidi – dabas katastrofas un cilvēku izraisītās jeb antropogēnās katastrofas.

CIVILĀS AIZSARDZĪBAS UZDEVUMI

Civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi ir:

nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību

pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā

savlaicīgi prognozēt katastrofas draudus

plānot un savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus

sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem un mazināt kaitējumu, ko katastrofa radījusi vai var radīt cilvēkiem, videi un īpašumam

plānot un veikt atjaunošanas pasākumus

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt un saņemt starptautisko palīdzību

atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Sabiedrībai nepieciešamās pamatvajadzības ir uzturs, mājoklis, veselības aprūpe, medicīniskā palīdzība, elektroapgāde, ūdensapgāde, siltumapgāde, atkritumu un notekūdeņu savākšana, sakaru nodrošinājums.